By A Web Design Company

Sakrājies sakāmais...

Jā blogots nav sen, bet, pa kuru laiku, lai es spamoju netā, ja man ir jāizurbjas cauri Turku auklas tamborēšanas mākslai, jāatklāj papildus veidu kā tamborēt pērļu auklas, ir jāeksperimentē, lai iegūtu ideālu izskatu un formu pērļotajām pērlēm, ir jāiemācās uzcakot no pērlēm rozes. Vārdu sakot, MŪZA ir pie manis ciemos jau 2 nedēļas, līdz ar to tiek pērļots līdz pat pieciem rītā, kā nemetas un tā pat 3-4 dienas pēc kārtas. Protams šajā karstumā pat pie tādas mūzas, visu iedvesmu mātes, kā man , neiet tik gludi kā gribētos, jo karstumā svīst rokas, plaukstas un pat pirkstu gali, līdz ar to pērles, diegi un citi brīnumi slīd no rokām, kā arī naktī visu tik smalki nesaskatīsi, līdz ar to bieži vien rīti ir jāuzsāk ar naktsdarbu labošanu. Un protams, kā ikvienai pērļotājai, sāk parādīties vecais niķis -  Pērļu par maz! Ka pat nākas ārdīt vecos brāķus hi hi.

Vai es bildes taisu? Protams, gandrīz katrs knibulītis tiek bildēts, tik apstrādāt tās ir vēl lielāks slinkums nekā veikt ierakstus blogā. Varbūt pēc ekspedīcijas Igaunijā būs iedvesma pieķerties pie web lietām - bildes , blogi, un varbūtās, kāda pamācība taps, jo sapratu vienu, ka ne vienmēr viena meistarklase neklātienē, spēj sniegt visu nepieciešamo info, lai tev sanāktu, tas ko gribi, tāpēc ir jāmeklē gan teksti, gan bildes , gan video, kā tiek apmācīta konkrēta tehnika.

Savā ziņā lielais dzinulis taisīt rotas ir fotosesija, kurai taisu vēl rotas, jo sapratu, pa daudz tās mantas ir izdaiļāts, pat atļaujos, pieturēt pāris dāvanas, lai ir fotosesija pilnīgāka, lai ir visas varavīksnes krāsas he he! man pat tapa mans pirmais gredzens, kuram komplektā jau ir 1 auskars, jāuztaisa tas un protams vēl vismaz kaklarota!

Lai arī pērles ir pārņēmušas manu ikdienu, zīdam arī tiek atvēlēts laiks- tapa šallīte ar milzumdaudziem un pat palieliem tauriņiem, bik cakoju savu kārtējo A. Muhas meiteni un protams, termiņi sāk spiest un top pasūtītās kaklasaites!

P.S. Par visu sīkāk un interesantāk, un plašāk būs jāuzraksta nākamnedēļ, un būs jāpievieno vesels lērums ar bildēm , gan blogam, gan galerijās, ir sastrādāts biku!

Galvenais dabūt bildes, kur manis darinātie auskari rotā, arbūza manzeli! La la laaaaaaa! :DDDDD

gredzens

 

Pārvākšanās un ne tikai

Pagājušā nedēļa bija viens liels garš murgs, kurš vieglākā formā turpinās arī šonedēļ jeb manas ģimenes lielā sāpe – pārvākšanās uz jaunajiem apartamentiem, kuri ir divas reizes mazāki. Mums bija jāizvāc piecus gadus iekrātā iedzīve: mēbeles, gaismekļi,  sadzīves tehnika, trauki, drēbes ar apaviem, papīri( dokumenti, čeki, garantijas, rokasgrāmatas, grāmatas) un protams hobija lietas: prāta spēles, divriteņi, pērles,zīds, krāsas, plastika, krāsainie papīri, instrumenti un palīgiekārtas. Ticiet man, tas ir ļoooooti daudz.

Es domāju, ka mums rokas necelsies pārvākties vēl kādus 2-5 gadus, jo pēc nedēļu garas mantu vešanas epopejas, jau kuro dienu notiek mēbeļu  skrūvēšanas un kastu pakošanas maratons. Un vēl man ir paralēli jārevidē mantas uz mešanu laukā, it kā nepietiek ar  lielo rimi maisu ar papīriem un divi ar manām vecajām drēbēm. Labi, ka ir pietiekami labas apvārdošanas prasmes, līdz ar to jau kādu pusgadu pērles regulāri tiek pasargātas no miskastes. Zīdu vīrs respektē, galu galā ar to var arī kaut ko nopelnīt un viņam arī kāds labums tiek, kaklasaites formā, un lieku reizi nav jāklīst pa veikaliem dāvanas meklējumos priekš draugiem.

Pietiek runāt par sāpīgu tēmu, gribās padalīties arī par labajiem jaunumiem dzīvē! Esmu tikusi pie 2 jauniem pasūtījumiem, burši rullē, jo ir galvenie mani pasūtītāji! :DDD Pasūtītās kaklasaites no Amerikas, nu ir manās rokās, līdz ar to varēšu ķerties pie kaklasaišu apgleznošanas ar jaunu sparu!

Šobrīd notiek arī jaunajā dzīvoklī radošās izpausmes, guļamistaba tiek veidota pēc manas gaumes un patikšanas! Griestus rotā manis pašas taisītais gaismeklis, varbūt bik bērnišķīgs dēļ daudzo pumpaino bantīšu skaita, bet mums patīk. Brālis palīdzēja nokrāsot guļamistabas sienas dzīvespriecīgā zaļajā tonī, protams tajā telpā varbūt prasītos mierīgāks tonis, bet arī šim nav ne vainas. Zaļās sienas pamazām tiek papildinātas ar perlamutra spalvām, nu jau ir 7!

img_0116img_0115

Vēl viena jauka lieta ar manīm notika pagājušajā trešdienā, pēc savas pirmās darba pārrunas angliski , tiku pie jauna fotoaparāta, pirmās bildes ir daudzsološas, vecais canons pēc Portugāles bija jālaiž pensijā, bet, ja  labi grib , tad no tā arī var dabūt kādu bildi un pat diezgan labu! Dikti priecājos par Fish eye efektu :DDDD

Vēl gribās parunāt par puķēm, šoreiz gan ne par auduma, kuras dikti smukas sanāk Dacītei, bet gan tām, kuras jālaista un jākopj, un ja, labs noskaņojums, var arī patērzēt. Centrāltirgū nopirktās rozes ir labas un augt gribošas, par to liecina abas rozes, kas lieliski iejutušās mūsu ziemassvētku egles  20litrīgajā podā. Klajeniskā roze deva jaunu dzinumu , kas veiksmīgi gatavojas atplaukt un sākotnējie abi zariņi bija pilni ar ziediem, diemžēl  5. Stāva vējs un mana regulārā zaru cilāšana, lai papriecātos nolauza vienu no zariem L Lillīgā roze arī tika pie jauniem zariņiem, un vedot prom no vecā dzīvokļa jau bija 5 ziedu pumpuri. Tagad rozes gozējas uz balkona pie vīra brāļa, kur tās tiks aprūpētas, kamēr jaunā dzīvokļa palodzes nebūs piemērotas  gan rozēm, gan petūnijām. Orhidejas šajā karstajā laika ir pamatīgi saspurojušās, katrai pa 2 jauniem dzinumiem un vienai jau atplauka jauns ziediņš!

Akvārija iemītnieki arī pārcieta pārvākšanos veiksmīgi, bez upuriem!

rozepukes

Kaklasaišu lērums Jāņiem!

Ja kādu laiku nesanāk ķēpāt kaklasaites, tad noteikti uzradīsies brīdis, kad vajadzēs daudz un ātri! Šādā situācijā nonācu īsi pirms Jāņiem: kad vajadzēja izpildīt pasūtījumu un uzgleznot lietišķu kaklasaiti 55 gadus vecam Jānim, kā arī draugu lokā atradās 2 Jāņi, kas gada laikā, kopš gleznoju kaklasaites, vēl nebija tikuši pie sava eksemplāra. Protams gaisā karājās Toma, kurš ir mans galvenais darbu pasūtītājs, kaklasaite kuru jau tapinu no maija beigām, ceru, ka vienošanās vēl ir spēkā, lai tieku pie naudiņas, ko tērēšu viennozīmīgi zīdā, pērles pagaidīs labākus laikus.

Ar Meģi mēs bijām uz viena viļņa, jo pāris dienas pirms mēs skypā vienojāmies par aksesuāra motīvu, biju sameklējusi vairākus attēlus ar pārīšiem, kas dejo ugunīgās latīņamerikāņu dejas. Tikai vienīgā atkāpe no iecerētā Meģa kaklasaites gadījumā bija, balto kaklasaišu deficīts manos krājumos, līdz ar to dinamiskais pārītis tapa uz ilgu laiku taupītās melnās 20 momju blīvās zīda kaklasaites.

Jānim Krūmiņam jeb tautā dēvējamajam Osim tika zaļi dzeltena kaklasaite ar zelta tauriņiem. Izrādās, ka šis ornaments nav bijis izvēlēts dēļ lielas mīlestības pret 6kājainajām radībām, bet ga tāpēc, ka tas ir Oša un Ivetas kāzu simbols. Nācās bik padomāt kā, lai iekabina ne tik vīrišķīgo ornamentu kaklasaitē, manuprāt sanāca labi!

Ar pasūtījumu es šoreiz mocījos un diezgan smagi, jo lai arī izvēlētās krāsas man nav svešas un patīk, tomēr tās saskaņot ar bronzu ir tīrākās mocības, par to liecina abas kaklasaišu mazgāšanas reizes un gala rezultātā arī viena metama laukā kaklasaite. Liels prieks man bija, kad uzzināju, ka manas radīšanas mokas nebija veltīgas, jo patika gan dāvinātājiem, gan dāvanas saņēmējam.

Jāņi beidzās un līdz ar to arī gleznošanas un tvaicēšanas epopeja ir cauri, bet kas man ļaus sēdēt uz lauriem… 26. Jūnijā jāiet pie labākā mana klasesbiedra, viņam dzimšanas diena un viņam dikti patīk šī mana ņemšanās, tāpēc mana skaļā sirdsapziņa skaļi aicina ķerties pie nākamās un realizēt tik ļoti iepatikušos gotisko burtu iniciāļu dizainu. Lai arī sākotnēji bija paredzēta lakoniska un lietišķa kaklasaite, beigās sanāca riktīga renesances vai viduslaiku greznība.

P.S. Lai visiem labi nēsājas!

Galda kartes

 

galda-kartes2          Kalendārs rāda pirmo vasaras mēnesi, bet izejot laukā liekas , ka vēl ir dzestrs pavasaris, tomēr dažas dienas mūs iepriecina saulīte. Vasara ir kāzu laiks, lai arī šogad neprecos un neesmu vedējmāte, savu roku esmu pielikusi, lai kāzu viesi atrod īstās vietas pie galdiem. Mūsu draugi paļāvās uz manu glīto rokrakstu, kas tagad rotā līgavas taisītās gaisīgās galda kartes ar tauriņiem.

 

Lai uztrenētu vienādi skaistus un vienā stilā burtus cītīgi trenēju roku, kā rezultātā, beidzās pildspalvā tinte, līdz ar to galda kartes tapa tikai pirmdien, un vīrs arī laikam gribēja atcerēties, tos laikus, kad lipinājām savus ielūgumus, jo ļoti veikli palīdzēja, iezīmēt līnijas kartiņās.Tā pa diviem tikām ļoti ātri ar šo atbildīgo darbiņu. Ļoti ceru,  ka jaunajam pārim patiks, ne tikai mans rokraksts, bet arī viņu īpašā diena!

Ķerot vēju!

imag0010Kopš tās reizes, kad tiku vizināta uz moča savā vārda dienā ir pagājuši vismaz pieci gadi, beidzot es atkal sēdos šim braucamajam virsū! Lai arī motociklistus sauc par donoriem, man gribas ticēt, ka motobraucēji ir prātīga un sirsnīga tauta, kas ar tev pamāj ar galvu, tikai tāpēc ka sēdi uz dzelzs rumaka, it kā nenozīmīgā pasveicināšanās nav nekas īpašs, tomēr tas liek justies pieņemtam un respektētam uz ceļa.

Manā īpašumā tagad ir vēl viena aizsargķivere, šoreiz motocikla, kuru protams pieskaņoju vīra ķiverei, tikai manai ir ķiņķēziņi virsū, ar puķēm nebija L . Moto ķiverēm tomēr jālūko pareizais izmērs, jo nevar tā vienkārši pieregulēt atbilstoši galvai, priecē, ka vismaz kaut kur man būs mūžīgi S izmērs – galvai! :D

Ja vakardienas izbraucienu apturēja lietus, tad šodien mums bija iespēja pievarēt 80 km, neskatoties uz vēju, gandrīz nekādu pieredzi pasažiera vadāšanā un tikai aptuveno nojausmu, kur atrodas Mangaļu mols.  Savs līkums bija izmests Pārdaugavā.

Šovasar ir doma nedaudz apceļot Latviju un pirmais solis bija sperts jau šodien, lai arī ceļojus nebija nekāds tālais, bet sagādāja daudz skaistus mirkļus, jo ieteiktais Mangaļu mols, bija nekas cits kā vecmeitu ballītes kuģīša izbrauciena galamērķis, jeb Rīgas bākas tuvumā esošie divi moli, kas Daugavu atdala no jūras. Toreiz vecmeitu ballītē redzēju skaistu saulrietu tieši tur, kur upes ūdeņi saplūst ar jūras ūdeņiem. Un liels prieks bija par Aigaru, jo lai arī ar viņu ir braukts uz turieni, tomēr bija pārāk tumšs, lai redzētu molu tā krāšņumā. Ja es būtu kāzu fotogrāfs, tad es noteikti ieteiktu jaunlaulātajiem aizbraukt uz turieni mazā fotosesijā, tik līdzi noteikti būtu jāņem gumijnieki!

Ja mani iepriekš māca bažas par Aigara veselību un dzīvību, braukājot ar viņa jauno spēļmantiņu, tad izbraucot kopā ar viņu sapratu, lai brauc un priecājas, jo viņš brauc pārliecināti, kaut arī uzmanīgi, un lai ķertu vēju un izbaudītu čopera burvību nav jāpārsniedz 100km atzīmi uz spidometra!

Motosezona mums abiem nu ir atvērta, mēģinot izbraukt entajām varavīksnēm cauri, kaut lietus nebija lijis!

imag0008