By A Web Design Company

DZĪVE IR UZ PILNU KLAPI

dsc00316Sen neesmu neko rakstījusi savā blogā, tāpēc šodien laboju šo situāciju, kad biju iegājusi neierasti straujā, kā arī notikumiem un jaunām cilvēku sejām,un to vārdiem pilnā dzīves ritmā.

Beidzot esmu ķērusies pie otām, ir tapis mans mega darbs – interpretācija uz Alfona Muhas ”Rīta pamošanos”. Vīram būs jāiesit kārtējā nagla viesistabā,  man jāaiznes savs zīds uz RDG, lai ierāmē, un tad viesistabas interjers būs gandrīz pabeigts! Beidzot Toms ir ticis pie savas kaklasaites, cits pasūtījumsir uztaisīts, bet  pašas izbrāķēts stāv krājumos, šobrīd notiek aktīvs darbs pie 2 kaklasaišu dizaina brāļiem.  Foršākajam čomam ir iedota mega atlaide kaklasaitei, kas man būs kārtējais izaicinājums!

 

Šis pavasarī ir jauna mānija – autorstikls!  Mājās stāv 9 stikla kabašoni, kuriem ceru atrast laiku, lai taptu jaunas brošas kuloni un varbūt pirmais megadarbs – ādā izšūta rokassprādze vai kaklarota. Un protams mīļākie šī pavasara auskari – gandrīz gatavas zemenes, kas ir tik košas, apetelīgas, kawaii1 & cute2 (1. Japāniski, 2. – angliski piemīlīgs), ka velku pie visa un uz jebkurieni, tāpat kā rokaspulksteni! Vairāk rādu kā taisīt rotas, nekā taisu, bet ir doma realizēt līdz galam vismaz 5 no iesāktajiem darbiem. Tomēr viens Latvijas mēroga konkursa un ievērības cienīgs darbs tapa, kaklarota - transformeris, kurā attēlota sakuras ziedēšana, japāņu koka lellīte Kokeši un pārdomas, kas radās noskatoties anime "5 centimetri sekundē".

Lietišķās etiķetes un un vizuālā tēla pilnveidošanas seminārs iedvesmoja uzkrāsot koši sarkanas lūpas, izveidot sev vizītkartes jauno dizainu un izrevidēt skapi, papildinot to ar pāris lietām, kam agrāk nebija drosmes. Visjautrāk ir realizēt jauniegūtās atziņas uzreiz, un tad var priecāties un izbaudīt jauniegūtos rezultātus, padarot savu ikdienu par sociālo eksperimentu laboratoriju.

Pēdējās 2 nedēļas dzīvoju tā, it kā katra diena ir pēdējā!  Tiekos ar draugiem, jo beidzot ir gana silts, lai iekurinātu grilu un notiesātu pirmo uz oglēm cepto gaļu šogad, ievērtējam sušī restorānus, picas Jelgavā, Ogrē un Rīgā, šodien pat vārīju savu pirmo 20 litrīgo zupu uz ugunskura, buljons bija labs! Cepu vīram dzimšanas dienā vecrīgas un pie reizes noprecizēju ideālās mīklas sastāvdaļu proporcijas.

Lai ielīstu mīļākajā kleitā un svārkos, braukāju ar velo daudz un dikti! Lai velosezonu uzskatītu par 100% atvērtu, nepietiek noslaucīt putekļus no veloķiveres, piepumpēt riepas, nopirkt jaunus un ūber sievišķīgus velocimdus, vēl ir jāzidara sekojošais – izvilkt no skapja pamperbikses,  Merida jāaizved uzpucēt uz Winsportu, kur ir labākais veloserviss ever un protams jānoorganizē draugu izbrauciens ar velo vismaz līdz Jūrmalai! Runājot par divriteņiem, sliktākais serviss un sajēga par tiem ir Bruņinieku ielas 73 kaktu kantorī, kur manam spēkratam nolauza sporta ventili, jo kādam ir divas kreisās rokas un tumša bilde par velokameru uzpumpēšanu, tādā veidā zaudēju divas stundas dienasgaismā.

Neviens pavasaris pēdējo 5 gadu laikā nav pagājis bez korporāciju teātra festivāla, arī šogad ņēmu dalību tajā, tikai šoreiz aizkulisēs – kā galvenā ģērbēja un palīdzēju pilnveidot dažus skatuves tērpus. Pirms tam pieliku arī savu roku kopējam darbam dekorāciju veidošanā – palīdzēju krāsot lielo barokālo skapi un un meistaroju vienai no palmām lapas un stumbru. Patīkams pārsteigums bija seloņu kompānija ģenerālmēģinājumā, Jelgavā un arī pēcpasākumā. Un protams tā bija ļoti laba iespēja pabūt arī starp jaunākajām daugavietēm.

img_7895 large

6dienaMarts un aprīlis ir īsts ballīšu laiks, jo ir nepārtraukti kādam ir dzimšanas diena vai vārda diena, kura noteikti ir jānosvin! Sirsnīgākie sveicieni visiem Auna zīmē dzimušajiem! :* Kad ekskursijas pa Rīgas krogiem ar veciem čomiem pieēdas, ir jāaizbrauc uz meiteņu tusiņu, kur sirsnīgā atmosfērā tiek cilāti visādi temati – sākot ar bērnu pudelītēm krūts formā, intrigām darbavietā, vīriešiem, skandalozākajām fotosesijām Latvijā un beidzot ar globālo ekonomiku un ekoloģiju, kā arī tādos pasākumos uzzini par labākajiem speciālistiem ne tikai medicīnā, skaistumkopšanā, bet arī, ka savus velosipēdus labojam pie viena un tā paša meistara.

Vēl atliek nopirkt biļetes uz koncertu Trakajās dienās, saņemt ielūgumu uz kāzām, jo biļetes uz 5. Pozitivus festivālu un RTU DITF 50. gadu jubilejas balli jau ir kabatā. Tusējot rodas īstā vēlme un varēšana, izklaidēties līdz vēlai naktij katru otro dienu pusmēneša garumā. Kādu piektdienu vai sestdienu ir jāpārbauda, vai joprojām man un maniem konfukšiem ir jauda dejot, vazāties pa Vecrīgu un ballītēm līdz uzaust saule!

Top meldiņš, ko dungot velosēdeklī, laiski minot pedāļus, kad tev pretī smaida saule un ne tikai! =DDDD