By A Web Design Company

Šis tas no ikdienas priekiem

bike2Mana ikdiena ir lielākiem un mazākiem priekiem pilna, protams gadās arī ķibeles, bet par tām es īpaši neraizējos. Daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka, piemēram, cik daudz cilvēkam vajag naudas, lai labi dzīvotu, vai cik daudz mums vajag, lai sajustos laimīgam, vai kādas perspektīvas mēs redzam savai karjerai, Latvijas ekonomiskajam stāvoklim unvai pat Eiropas savienība būs pēc 10 gadiem?

Man ir prieks , ka ir ilgtermiņā  izmantojamas lietas, ko esmu iegādājusies savulaik, tagad tās varu izmantot tajās neieguldot daudz naudas un man tās man sagādā prieku! Viena no tādām mantām ir divritenis, es esmu jau atklājusi 2011. gada velosezonu! 4dien spītējot sniegam, tik ierasto ceļu uz baseinu veicu pie velostūres. Beidzot tiku līdz baseinam ar sausām kājām, jo 30 minūšu pastaiga kājām mūždien beidzās ar izmirkušiem zābakiem un zeķēm, bet slimot man negribas, īpaši ar gripu, kas tagad plosās Latvijā, īpaši Jelgavā, tur pat ir izsludināta gripas epidēmija. Ar divriteni bija mērots vismaz 10 km, priekš pirmās reizes ir pat ļoti OK, jo tiku gan uz baseinu, gan līdz Joker klubam, gan līdz veikalam, gan līdz mājām. Velopastaiga man tik ļoti uzlaboja noskaņojumu, ka pēdējos kilometrus mēroju dungojot nezināmas izcelsmes dziesmiņu.

 Ja 2. janvara rītā pieceļas gana agri var tikt izredzēto desmitniekā, kas tuvākos 3 mēnešus baseinu apmeklē par puscenu! Tāpēc būtu ideāli atrast darbu un uzsākt to 1. aprīlī! ;) Lai arī neesmu čakls baseina apmeklētājs, tomēr es tur pietiekami bieži uzturos, ka mani jau atpazīst personāls. Aigars cītīgi peld pēc īpašas programmas, kas sola 6 nedēļu laikā manāmi uzlabot izturību peldot. Vienu reizi izmēģināju to brīnumu, man tas vēl par grūtu, es joprojām cenšos uzlabot savu tehniku, jo ir lietas , kas man pieklibo. Pašmācības ceļā tas nav tik vienkārši, bet trenere Ilze ir iedevusi kārtīgu peldētprasmju bāzi, lai to varētu attīstīt patstāvīgi. Vēl Olimpiskais peldbaseins saviem pastāv''igākajiem klientiem bija sarīkojis interesantu pasākumu, kurā varēka redzēt veikborda paraugdemostrējumus, argentīniešu un āfrikas cilšu dejas, kā arī kaut ko iemācīties. Abi ar Aigaru izmēģinājām Zulū cilšu deju soļuas, lai arī no malas izskatījās smieklīgi un vienkārši, tas tomēr prasīja daudz spēku, ka pēc tādas dejas gribējās iekrist baseinā atvēsināties vai iedzert gardu malku eksotiskā dzēriena, kas tika ikvienam. Lai arī paši nepiedzlījāmies konkursos, cītīgi atbalstījām visus, kas uz veikborda guļot, veica palielas distances, airējot tikai ar rokām, gan ūdens volejbola spēlētājus, tā kā OC peldētāja karte patiešām dod daudz foršu bonusu.

img_8376

Beidzot cenšos pārvarēt savu skopumu un arvien vairāk manos pērļojumos parādās japāņu pērlītes, galu galā nav ko labu mantu marinēt gadiem ilgi. Arī svarovska skristāli ir parādījušis manos darbos. Tā kā esmu uzsākusi taisīt rotas ar dārgāku pašizmaksu nekā parasti. Pirmais tāds darbiņš bija auskari manam audžubērnam - Aivai, tik žēl , ka aizmirsu tos nobildēt....

Un stāstījuma beigās, kā jau pienākas -deserts! Elektriskā cepeškrāsns ir baigi labā lieta, nesaprotu, ko mēs tik ilgi vilkām to gumiju, nepērkot to agregātu. Tagad tā tiek darbināta regulāri- sacepumi,lazanja, speķa pīrādziņi, kanēļmaizītes, marinēta vistiņa, pica un visbeidzot - Vecrīgas! Jā šodien beidzot saņēmos un uzcepu tās, šoreiz viss sanāca ideāli- jo mīklai bija ideāla konsistence, beidzot atradu un nopirku kulināra šprici un protams liela nozīme bija arī cepeškrāsnij, kurā miniatūrās vēja kūciņas gan pacēlās, gan palika zeltainas un nepiedega. Rīt būs ar ko pacienāt mammu, brāli un Juronkuli, kad tie beidzot atvedīs sakarīgu putekļu sūcēju mūsu lūžņa vietā!img_0085