By A Web Design Company

Mans septembris

Kā jau iepriekš minēju, tad septembra lielākā daļa man pagāja mācoties jaunas lietas, un tās es apguvu ne tikai fotošopa klasē, kopā ar 12 jauniem cilvēkiem, bet arī esot kopā ar saviem draugiem. Ko var iemācīties 15dienās, kurās 2,5 stundas velti Photoshop CS2? Pamatus, karstos taustiņus un kādās robežās ir iespējams uzlabot bildi un cik daudz laika tev nepieciešams, lai tu to veiktu. Lai arī daži no maniem sola biedriem burkšķēja, ka īsti daudz nav apguvuši, tad es dabūju gana daudz - iedvesmu un motivāciju strādāt un apgūt padziļināti  Photoshop CS2 un vēlāk arī CS5 versiju jeb turpmāk tekstā PS CS2.

Pastāstīšu nedaudz par to, kas gaida bezdarbniekus, kas pieteikušies Photoshopa kursiem. Daudzi oficiāli bezdarbnieki piesakas  šāda veida kursiem, jo par to apmeklēšanu maksā stipendiju. Mūsu dienās 70 Ls arī ir nauda, kas uz zemes  nemētājas, līdz ar to nāksies stāvēt rindā uz šiem kursiem. Es gaidīju  8 mēnešus, un ar to vēl viss nebeidzas... Grupā jābūt 12 apmācāmajiem, tāpēc mūs , kādus 20 cilvēkus sadzina klasē, kurā vajadzēja aizpildīt pārbaudes testu, ar diezgan vispārīgiem jautājumiem par mūsu datorprasmēm un krāsu tipiem.

Es tiku starp tiem 12 veiksminiekiem, kam turpmāko 3 nedēļu laikā bija lemts, lietot morāli novecojušu, bet gana jaudīgu priekš PS CS2. Ieva mums palīdzēja apgūt šo programmu, kā pedagogs viņa bija viduvēja, bet kā cilvēks un PS lietotāja bija pat ļoti ok. Man ļoti paveicās ar blakussēdētājiem Edgars, maketētājs un topošais fotogrāfs, un Lauma, kura ir sava vārda cienīga, ar nerimstošu smaidu in idejām! Protams starp mums bija arī Anda, īsta dārza pavēlniece un gādīga mamma, nosvērtā un vienmēr lietišķā Anita.  Šie 4 cilvēki sēdēja kopā ar mani pie labās sienas, līdz ar to vislabāk iepazinu tieši viņus. Tos, kas mums bija aiz muguras, nesanāca iepazīt un tagad pat neatceros viņu vārdus, kaut arī tajā rindā bija gana interesanti cilvēki. Lūk, ko dara neveiksmīgs mēbeļu izkārtojums, kad cilvēkiem liek sēdēt ar skatienu pret sienu un pagriezt muguras pret līdzcilvēkiem.Ceru, ka Ievai, kas mums mācīja Photoshopu vairāk palika atmiņā mūsu dāvinātais saulaini oranžais kaktuss un ieinteresētība, nevis buršķēšana par klases šaurību, nodarbību kavējumi un jautājumi ne par tēmu un nevietā. Tagad man ir jauni domubiedri, kuriem ir tāda pati apliecība kā man, kurš informē, ka esmu apguvusi Adobe Photoshop kursu, kuru būs jāatrāda manai NVA inspektorei. Žēl, ka kursa tusiņš KIDā, izvērtās par divu meiteņu pasēdēšanu pie kakao krūzes, kurā sapratām, ka ir vērts nezaudēt jaunieg''utos kontaktus.

Ar septembri uzsāku mācības, bet ne studijas. Diemžēl, šis ir pēdējais mēnesis studenta kārtā :( Ar dievu lētās biļetes sabiedriskajā transportā, sakarīgs abonements peldbaseinā un RTU bibliotēka. Tagad vairs nebūs nopietna iemesla ieskriet fakultātē,  apciemot foršākos RTU doktorantus no IEEI, DITFa doktaranti arī ir feini... Tā arī neesmu izmantojusi uz pilnu klapi RTU pulciņus un atraktīvos pasākumus :(

Nekas, kad būs iedvesma un iespēja atkal pa velti studēt šeit, es noteikti atgriezīšos ,tikai tajā mācību programmā, kurā būšu izcilniece, un  kura būs vispiemērotākā man!

Biju pie savas audžumammas ciemos, kur man bija iespēja uzzināt, kas ir KIRĪ? Ilze Sperga apvēstīja vienu no lielākajiem Kirī zupas noslēpumiem, kuru nu zin izredzēto loks ;) Vārdu sakot, lietderīgi pavadīts laiks, starp ļoti jaukiem cilvēkiem.

Netīšām tiku uz komunikācijas prasmju attīstīšanas kursu, pie pašas Allas Plaudes, kurss nav sarežģīts, bet no dalībniekiem prasa  ne tikai fizisku, bet arī garīgu izturību. Kāpēc vajag gan to, gan to, atbilde ir vienkārša! 4 dienās tiek dots ļoti daudz informācijas, no šī kvantuma, var sākt sāpēt pat galva, kas personiski notika ar mani. Otrkārt, informācija ir jāfiltrē un jāizloba sev nepieciešamās zināšanas un pie reizes jāanalizē sevi, kas ne vienmēr ir tas patīkamākais. Trēškārt, bija 3 praktiskie uzdevumi un viens mājas darbs, kuru es joprojām neesmu izpildījusi. Praktiskos uzdevumus jāveic visu kursabiedru priekšā un ar cieņu jāuzklausa kritiku, līdz ar to, ja pirmo uzdevumu veica aptuveni 85%, kas bija gatavi iesaistīties īsajā sarunā, tad improvizētā darba intevija bija pa spēkam tikai kādiem 60-75% dalībnieku, uz  spontāno monologu palika tikai puse grupas.

Prieks bija apciemot Daci, kura man pastāstīja pāris knifiņus , kas turpmāk man palīdzēja taisīt smukas auduma puķes! Krīzes laikā lieliski darbojas zināšanu un izejmateriālu barters starp domubiedriem, arī virtuālais... Nedaudz pastāstīju par savām mācību gaitām septembrī, bet tas nav viss, kas ir noticis ar manīm, par to centīšos pastāstīt, kad atkal būs iedvesma rakstīt. Attēlā redzamā puķe tagad rotā vienu no labākajām zobu ārstēm, kas man ir labojusi zobus :)

img_8715