By A Web Design Company

Pavasarim iestājoties beidzas balsošana par Erotiskā pavasara rotām

     Šodien beidzās konkurss „Erotiskais pavasaris” mans darbs šoreiz saņēma daudz balsu, prieks , ka tik daudziem patika manas variācijas uz Alfonsa Marijas Muhas zīmējumu „ Deja”gan zīdā, gan dekupāžā. Lai arī par manu kaklasaiti un kaklarotu nobalsoja vairāk par 30 cilvēku, man pietrūka tik svarīgās vienas balss, lai 3. Vietu dalītu ar savu vēstuļdraugu no biser.info, secinājums viens daudzus uzrunāja koraļļu tehnika ;)

Diemžēl pati es nenobalsoju, kaut manuprāt ievērības cienīgi bija šie darbi( salikti pēc kārtas numuriem):

  •  
    • Nr.1 Beāte Vītola – "Katoļu ģimnāziste sapņo par mīlestību" dikti mīlīga apkakle, kas dzestrā marta rītā sildītu, bet koķetā bante smaidītu puikām!
    • Nr. 9 Zane Tomsone – "Maigais pieskāriens" bezjēgā daudz darba un mīlestības, maigs bez gala, augsti novērtēju ieguldīto darbu, bet vēstījums nesasniedza manu sirdi :(
    • Nr. 10 Karīna Martinovska – "Pavasara sarma" šarmants un trausls darbs, visvairāk uzrunāja dekoratīvie pušķīši, kas līdzinās vīteņa stīgām, kas spraucas pretī saulei,
    • Nr. 11 Vika Safronova – "Uzmanību! Lāstekas!" (autores stikls) rotas patieso vērtību sāc nojaust, to pielaikojot, dzirkstošās lāstekas pārspēj pat Svarovski kristālu spozmi
    • Nr. 13 Reh. centra "Saule" audzēkņi – "Tu" apbūra ar savu sniegpulkstenīša baltumu un trauslumu,
    • Nr. 15 Kristīne Nuķe – "Sieviete vārdā Juteklība" uzrunāja dāmas siluets un formas, puķītes bija forša un atsvaidzinoša odziņa,
    • Nr. 17 Agija Bistere (autores stikls)- dzirkstoši zaļš,
    • Nr. 18 Māra Bergmane – "Variācija par šampanieti" (autores plastika)- šausmīgi fifīgs un draisks , krāsas atbilstošas vienam no maniem iecienītākajiem dzērieniem,
    • Nr. 23 Kristīne Ozola – "Flirtējot ar Alfonsu Muhu" kā lai nepatīk savs darbs, lai arī ieceres bija grandiozas, arī gala rezultāts priecē acis!

     Galvenais šajā pasākumā bija iepazīt pērļotājas tuvāk, beidzot avataru vietā redzēt reālas sejas, un man tas izdevās! Lai tiktu uz konkursa noslēgumu, man nācās izjust visus mūsu šoseju neceļus 3,5 stundu garumā, posmā Rēzekne – Rīga. Es biju vienīgais cilvēks, kas bija piesprādzējies, laikam esmu pieradusi pie vilcienu vienmērīgās slīdēšanas pa sliežu kilometriem un lidmašīnu komforta, jo turbulence ir ļooooti rets līdzbraucējs manos lidojumos.

     Pērļotājas ir ļoti atvērti cilvēki, jo jutos kā savējā, kaut Žagatas bodes rīkotā pasākumā biju pirmo reizi, man jau savā veidā veicas, man ir savs cilvēks šajās aprindās – Iveta, mans skolotājs un cilvēks, kuram līdzināties pērļošanā un sirsnīgumā J Ir dikti feini satikt ‘bēdu māsas’ , kuras saprot, ka, lai arī tev ir 1, 3 vai pat 5 kastes ar pērlēm un akmeņiem, tomēr to vienmēr ir par maz , kad centies realizēt kādu no savām grandiozajām idejām. Katrai no mums ir savi iemīļotie akmeņi, materiāli un tehnikas, Ievai patīk olīšu vienkāršība un ammonīti, kādai ir favorītos ir vara metāla detaļas. Bija interesanti ieklausīties divās stikla pūtējās, kā viņas apspriež savus eksperimentus ar jauniem materiāliem , Stikla apdedzināšanas temperatūras un daudz ko citu, kā nosaukumi man aizmirsās jau pēc sekundes, jop bija tikpat sveši, kā viņām , iespējams, taisngrieži un 5.  Un 7. harmonikas.

     Lielas pārdomas manī izraisīja raksts, ko var izlasīt – http://biser.info/node/142359

Raksts ir par autortiesībām man lika aizdomāties par to, cik mani darbi ir oriģināli, un vai es esmu ko sliktu izdarījusi sava iecienītā mākslinieka radītajam mantojumam. Vai man ir tiesības  izmantot viņa zīmējumus darbos, ar kuriem es startēju konkursos? No tiesiskā viedokļa labi vien, ka šis mākslinieks ir miris vairāk nekā 70 gadus atpakaļ,  jo tagad viņa daiļrade ir cilvēces mantojums, nevis viņa vai viņa mantinieku, ar kuriem man noteikti būtu jāsaskaņo  savi centieni atdarināt erotisko pozu, kas redzama  A. M. Muhas 1898.  gada „ Dejā”.

Foto autors: Žagatas Martas bode.

flirtjot